Civilizācija

   Pasaules civilizācijas ir pasaules etnokulturālās liecības. Katra civilizācija dzīvo savā vēsturiskajā laikā un vērtību sistēmā, enerģijas un informācijas laukā ar savu kultūras kodu un kultūras ģenerējošo kodolu. Piemēram, krievu civilizācijas kodols esot taisnīguma tieksme, kolektīvisms, empātija.

   Civilizācija ir galvenā laika un telpas cilvēciskā organizācijas forma, kurai ir tikai tai raksturīga aura. Katra civilizācija ir noslēgta garīgā telpa ar noteiktām pazīmēm.

   Dabas loģika un likumsakarības norāda, ka visās parādībās ir plusi un mīnusi, plēsoņas un zāles ēdāji; tā ir arī cilvēku populācijā – civilizācijas un anticivilizācijas.

   Katrai civilizācijai cilvēces vēsturē ir sava loma. Tikai ne visai ir skaidrs, kas dala šīs lomas.   Seno grieķu kultūra bija ēģiptiešu un finiķiešu kultūras mantojuma turpinātāja. Grieķu-romiešu (antīkā) civilizācija nav Eiropas civilizācija, bet Vidusjūras baseina zemju civilizācija.

   Rietumu civilizāciju var uzskatīt par visriebīgāko, visnežēlīgāko civilizāciju ar mistisku cietsirdību cilvēkiem pret cilvēkiem, fantomu velmi pakļaut un izmantot citas civilizācijas. Rietumu civilizācijas vienīgā forma saskarsmē ar ārējo pasauli ir agresija. Tāds bija Toinbija viedoklis.

   Špenglers iedibināja jaunu attieksmi pret civilizāciju. Parasti civilizāciju skaidro kā vēsturisko procesu atsevišķu stadiju vai sabiedrības lokalizāciju laikā un telpā.

   Špenglers civilizāciju pretstatīja kultūrai. Špengleram kultūra ir analogs cilvēka dzīvei; kultūra tāpat kā cilvēks piedzimst, uzaug, sasniedz noteiktu briedumu, pēc tam novīst un mirst.

   Novecojošu kultūru Špenglers sauca par civilizāciju. Viņa ieskatā kultūra ir cilvēku asinīs – dvēselē un ķermenī. Turpretī civilizācija ir formāli apgūts fenomens. Tas pastāv cilvēku apziņā, bet nepastāv cilvēku dvēselē un ķermenī, ko Špenglers dēvē par rasi. Kultūra ir iedzimta izpausme cilvēku populācijā. Civilizācija ir iemācīta izpausme cilvēku zināšanās. Civilizācijas dinamikas teorija nav iespējama, jo civilizācija ir sastindzis lielums. Iespējami attieksmes divi varianti: 1) civilizācija pati sevi uzskata par civilizāciju, 2) civilizāciju par civilizāciju uzskata citi.

   Špenglera mērķis bija pierādīt Rietumu kultūras norietu, kas sākās XVIII gs.beigās ar urbanizāciju, kosmopolītismu, republikānismu, liberālismu, demokrātiskumu, racionālismu. Špenglers kultūras norietu saskatīja tajās parādībās un tendencēs, kas mūsdienās ir sasniegušas zināmu kulmināciju. Tas atbaida Rietumu intelektuāļus no Špenglera mantojuma. Tāpēc 2018.gadā, 100 gadus pēc slavenās grāmatas publicēšanas, Eiropas intelektuālajās aprindās valdīja klusums, un jubileja netika svinēta.

   “Civilizācijas norieta enciklopēdijā” šķirklis “Civilizācija“ ir galvenais šķirklis – enciklopēdijas esence – kvintesence, būtība. “Civilizācija” ir Rietumu civilizācijas norieta galvenā persona – procesa subjekts,– tātad lieta, būtne, organizācija utt., kas veic attiecīgo darbību.